Rostov Donal
Rostov Donal (ven.: Росто́в-на-Дону́, paksus muite Rostov paginas) om millionerlidn, kaikiš järedamb Venäman suves. Se om Rostovan agjan da Federativižen Suviümbrikon administrativine keskuz da kaikiš suremb lidn.
Lidnanznam
|
Flag
|
| Valdkund | Venäma |
| Eläjiden lugu (2023) | 1,135,968[1] ristitud |
| Pind | 348,5[2] km² |
| |
| Pämez' | Zinaida Nejarohina (reduku 2014—) |
| Telefonkod | +7−863-xxx-xxxx |
| Avtokod | 61, 161 |
| Aigvö | UTC+3 (MSK+0) |
Tetab muštatiž sanub: «Odess om mamam, Rostov om tatam».
Istorii vajehta
Eländpunktan aluz om pandud vl 1749 Jelizaveta Petrovna-imperatornaižen kirjeižen mödhe. Se sai lidnan statusad vl 1807.
Rostov Donal šingotase mašinansauvomižen tegimil (villän da sötkenobradindkombainad, punolendimed, santehnižed segoitimed, mašiništ kebnan tegimišton täht), sodaradiosidon ladimiden pästandal, sömtegimištol (pühävoi, olud, tabak).
Geografijan andmused vajehta
Lidn sijadase Päivnouzmaižen Evropan alangišton suvipäivlaskmas, seižub Don-jogen oiktal randal tobjimalaz, 50 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Matkad Rostovan keskusespäi jogensuhusai da Azovmerhesai om 46 km, matkad Moskvhasai om 1092 km. Ezilidnad oma Aksai päivnouzmas, Bataisk suves i Azov suvipäivlaskmaižes poles.
Rostov Donal om lidnümbrikon üks'jäižeks eländpunktaks.
Administrativine jagand vajehta
Vorošilovan rajon Pervomaiskii-rajon Proletarskii-rajon Oktäbrskii-rajon Kirovan rajon Leninan rajon Nevondkundaline rajon Raudterajon
| № | Rajon | Pind, km² |
Ristitišt, rist.[3] |
|---|---|---|---|
| 1 | Kirovan rajon | 18,6 | 65322 |
| 2 | Leninan rajon | 13,0 | 80240 |
| 3 | Nevondkundaline rajon | 85,4 | 175725 |
| 4 | Oktäbrskii-rajon | 49,5 | 165874 |
| 5 | Pervomaiskii-rajon | 44,1 | 180061 |
| 6 | Proletarskii-rajon | 37,1 | 120665 |
| 7 | Raudterajon | 69,0 | 102044 |
| 8 | Vorošilovan rajon | 38,0 | 213802 |
Nügüd' oma sauvomas lidnas:
- ühesanz' rajon — Levencovan, sijadase Nevondkundaližen rajonan röunoiš. Sen üks' päižiš prospektoišpäi nimitase Aleksandr Solženicinan oiktastuseks[4].
- kümnenz' rajon — Suvorovan, Venäman Vastustuzministerstvan pensiimehiden da sodamehiden elämha tobjimalaz, tähäsai mülüb Oktäbrskii-rajonha.
Eläjad vajehta
Rostov Donal om millionerlidnaks vspäi 1987. Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 1 089 261 ristitud. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli 1 142 162 eläjad vl 2021. Kaik eläb enamba 2,16 mln ristituid Rostovan aglomeracijan röunoiš. Läz 2,7 mln eläjid om Rostovan i Šahtin policentrižes aglomeracijas (2013, koumanz' surtte valdkundas).
Rahvahad (enamba 0,2 % vl 2010, ozutadud rahvahudenke): venälaižed — 90,1 %, armenijalaižed — 3,4 %, ukrainalaižed — 1,5 %, azerbaidžanlaižed — 0,6 %, totarlaižed — 0,5 %, gruzijaižed — 0,4 %, vaugedvenälaižed — 0,3 %, korejalaižed — 0,3 %, evrejalaižed — 0,2 %, toižed rahvahad — 2,7 %.
Tobmuden struktur vajehta
2.jpg)
Kaik om 40 valitud deputatad Rostov-lidnan Dumas. Peitol'ne änestuz tegese koumemandatižiš valičendümbrikoiš mažoritarižen valičemižsisteman pohjal. Deputatad pandas eloho ičeze valdatusid aigotel'di, niiden valdatusiden strok om 5 vot. Duman ezimez' radab lidnan pämeheks.
Vll 1996−2014 Mihail Černišov radoi lidnan pämehen (meran), sid' tühjitihe meran radsijad. Vitalii Kušnaröv radab lidnan administracijan pämehen vn 2016 kül'mkuspäi.
Lidnan praznikad vajehta
Lidnan päiv praznikoičese sügüz'kun koumandel pühäpäiväl.[5]
Tetabad ristitud vajehta
- Sündnuded
- Irina Allegrova (sünd. 1952) — Nevondkundaližen Ühtištusen i Venäman estradan pajatai naine, aktris.
- Aleksandr Kaidanovskii (1946−1995) — oli Nevondkundaližen Ühtištusen i Venäman akt'or, režissör da scenarist.
- Viktorija Lopiröva (sünd. 1983) — Venäman model' da TV-vedai.
- Eva Rivas (Valerija Rešetnikova-Caturän) (sünd. 1987) — Venäman da Armenijan popmuzikan armenijankel'ne (päpaloin) pajatai naine.
- Sergei Žigunov (sünd. 1963) — Nevondkundaližen Ühtištusen i Venäman akt'or, kinon prodüser da TV-vedai.
- Elänuded
- Tat'jana Kotova (sünd. 1985) — Venäman model', Venäman da Ukrainan estradan pajatai naine.
Homaičendad vajehta
- ↑ Venälaižen Federacijan ristitišton lugumär municipaližen ühtnikan mödhe vn 2023 1. päiväl vilukud. — Rosstat (rosstat.gov.ru). (ven.)
- ↑ Rostovan Donal-lidnan pol'he. — Lidnadministracijan sait (rostov-gorod.ru). (ven.)
- ↑ Rostovan agjan ristitišton lugumär vn 2014 1. päiväl vilukud. — Rosstat (rostov.gks.ru). (ven.)
- ↑ Писатель останется в городе (Kirjutai jäb lidnas). — Российская газета (rg.ru). — 2008. — 8. reduku. (ven.)
- ↑ Rostovan Donal-lidnan päkäskuz. — Lidnadministracijan sait (rostov-gorod.ru). (ven.)
Irdkosketused vajehta
- Lidnan Duman da lidnan Administracijan oficialine sait (rostov-gorod.ru). (ven.)
- Rostov Donal agjan turizman oficialine sait (visitdon.ru). (ven.) (+äikel'ne avtomatine känduz)
| Rostov Donal Vikiaitas |
| Rostovan agjan lidnad | ||
| Aksai | Azov | Bataisk | Cimlänsk | Doneck | Gukovo | Kamensk Šahtil | Konstantinovsk | Millerovo | Morozovsk | Novočerkassk | Novošahtinsk | Proletarsk | Rostov Donal | Rusked Sulin | Sal'sk | Semikarakorsk | Šahti | Zernograd | Zverevo | Taganrog | Vauged Kalitv | Volgodonsk | ||
| Venälaižen Federacijan subjektoiden pälidnad | ||
| Abakan | Alauz'lidn | Anadir' | Arhangel'sk | Astrahan' | Barnaul | Belgorod | Birobidžan | Blagoveščensk | Bränsk | Čeboksarad | Čeläbinsk | Čerkessk | Čit | Elist | Gatčin | Gorno-Altaisk | Groznii | Habarovsk | Hanti-Mansiisk | Irkutsk | Iževsk | Ivanovo | Jakutsk | Jaroslavl' | Jekaterinburg | Joškar-Ol | Kaliningrad | Kalug | Kazan' | Kemerovo | Kirov | Kizil | Kostrom | Krasnodar | Krasnogorsk | Krasnojarsk | Kurgan | Kursk | Lipeck | Magadan | Magas | Mahačkal | Maikop | Moskv | Murmansk | Nal'čik | Nar'jan Mar | Novosibirsk | Omsk | Orel | Orenburg | Penz | Perm' | Petropavlovsk Kamčatkal | Petroskoi | Piter | Pskov | Rostov Donal | Räzan' | Salehard | Samar | Saransk | Saratov | Siktivkar | Simferopol' (de fakto) | Sevastopol' (de fakto) | Smolensk | Stavropol' | Sur' Uz'lidn | Suvisahalinsk | Tambov | Tomsk | Tul | Tver' | Tümen' | Uf | Ulan Ude | Ul'janovsk | Vladikavkaz | Vladimir | Vladivostok | Volgograd | Vologd | Voronež | ||