Räzan'
Räzan' (ven.: Рязань) om lidn Venämas. Se om Räzanin agjan administrativine keskuz da kaikiš suremb lidn. Vl 2015 eläjiden lugu oli 534,762 ristitud[1].
Lidnanznam
|
Flag
|
| Valdkund | Venäma |
| Eläjiden lugu (2016) | 534 762 ristitud |
| Pind | 224,163 km² |
| |
| Pämez' | Oleg Bulekov (2 014-) |
| Telefonkod | +7-4 912 |
| Avtokod | 62 |
| Aigvö | UTC+3 (MSK+0) |
Matkad Moskvhasai om 180 km lodeheze orhal.
Südäiolend
IstoriiRedaktiruida
Lidnan aluz om pandud vl 1095 kuti sodakeskuz järedoiden eländpunktoiden keskhe[2]. Edel 1778 vot sidä nimitihe Räzanin Perejaslavl' (ven. Переяславль-Рязанский)[3].
Vozil 1160-1521 Räzan' oli Suren Räzanin ruhtinazkundan pälidnaks.
Geografijan andmusedRedaktiruida
Lidnan istorine keskuz da tobj pala seižub Okanjogen oiktal korktal randal 130 metrad valdmeren pindan päl keskkorktusel.
Klimat om ven kontinentaline. Paneb sadegid 560 mm vodes.
Räzan' alajagase 4 administrativižhe ümbrikho: Nevondkundaline (Советский), Raudteiden (Железнодорожный), Moskvan (Московский) da Oktäbrin (Октябрьский).
HomaičendadRedaktiruida
- ↑ Численность населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2016 года (Venälaižen Federacijan ristitišton lugumär municipaližiden ühtnikoiden mödhe vn 2016 vilukun 1. päivän).
- ↑ Празднование 800-летия (1095-1895 гг) г. Рязани 20-22 сентября 1895 года (Räzan'-lidnan 800-voččen (1095-1895) jubilejan praznikoičend vl 1895 sügüz'kun 20.-22. päivil). — Рязань: Издание Рязанской учёной архивной комиссии, 1896. (ven.)
- ↑ Указом Екатерины II в 1778 году Переяславль-Рязанский был переименован в город Рязань (Vl 1778 Räzanin Perejaslavl' om udesnimitadud Räzan'-lidnaks Ekaterinan Toižen käskön mödhe) // Рязань. Путеводитель. 1973. (ven.)
IrdkosketusedRedaktiruida
- Räzanin Lidnan Duman oficialine sait. (ven.)
- Räzan'-lidnan Administracijan oficialine portal. (ven.)
| Räzanin agjan lidnad | ||
| Kasimov | Korablino | Mihailov | Novomičurinsk | Ribnoje | Räzan' | Räzanin Spassk | Räžsk | Sasovo | Skopin | Spas-Klepiki | Šack | ||
| Venälaižen Federacijan subjektoiden pälidnad | ||
| Abakan | Alauz'lidn | Anadir' | Arhangel'sk | Astrahan' | Barnaul | Belgorod | Birobidžan | Blagoveščensk | Bränsk | Čeboksarad | Čeläbinsk | Čerkessk | Čit | Elist | Gorno-Altaisk | Groznii | Habarovsk | Hanti-Mansiisk | Irkutsk | Iževsk | Ivanovo | Jakutsk | Jaroslavl' | Jekaterinburg | Joškar-Ol | Kaliningrad | Kalug | Kazan' | Kemerovo | Kirov | Kizil | Kostrom | Krasnodar | Krasnojarsk | Kurgan | Kursk | Lipeck | Magadan | Magas | Mahačkal | Maikop | Moskv | Murmansk | Nal'čik | Nar'jan Mar | Novosibirsk | Omsk | Orel | Orenburg | Penz | Perm' | Petropavlovsk Kamčatkal | Petroskoi | Piter | Pskov | Rostov Donal | Räzan' | Salehard | Samar | Saransk | Saratov | Siktivkar | Simferopol' (de fakto) | Sevastopol' (de fakto) | Smolensk | Stavropol' | Sur' Uz'lidn | Suvisahalinsk | Tambov | Tomsk | Tul | Tver' | Tümen' | Uf | Ulan Ude | Ul'janovsk | Vladikavkaz | Vladimir | Vladivostok | Volgograd | Vologd | Voronež | ||
|
Nece kirjutuz om vaiše ezitegez. Tö voit abutada meile, ku kohendat sidä da ližadat sihe. |