Tailand

valdkund Suvipäivnouzmaižes Azijas

Tailand (tail.: ประเทศไทย Prathet Thai), täuz' oficialine nimituz — Tailandan Kunigahuz (tail.: ราชอาณาจักรไทย Ratča Anačak Thai), om valdkund Suvipäivnouzmaižes Azijas. Edel 1939 vot necen valdkundan nimi oli Siam. Sen pälidn da kaikiš suremb lidn om Bankok.

Tailandan Kunigahuz
ราชอาณาจักรไทย
(Ratča Anačak Thai)
 Flag
 Valdkundznam
Pälidn Bankok
Eläjiden lugu (2018) 68,615,858[1] ristitud
Pind 513,120 km²
Tailandan Kunigahuz ราชอาณาจักรไทย (Ratča Anačak Thai)
Kel' tailandan
Valdkundan pämez' Maha Vačiralongkorn
Päministr Prajut Čan-Oča
Religii buddizm
Valüt tailandan bat (฿) (THB)
Internet-domen .th
Telefonkod 66
Aigvö UTC+7

Istorii

vajehta

Vl 1238 Tailandan aluz om pandud. Sil aigalpäi Tailand kaiken oli ripmatoman valdkundan.

Vozil 2006 da 2014 sodakukerdused oliba valdkundas.

Valdkundan ezmäine Konstitucii oli väges vspäi 1932. Nügüdläine kaks'kümnenz' lugul Konstitucii[2] om vahvištadud vn 2017 sulakus, om olmas vajehtusita.

Geografijan andmused

vajehta
 
Tailandan topografine kart.

Valdkund sijadase Indokitain pol'saren keskuses.

Tailand om mavaldkundröunoiš Laosanke (röunan piduz — 1845 km) da Kambodžanke (817 km) päivnouzmas, Malaizijanke suves (595 km) da Mjanmaranke päivlaskmas (2416 km). Ühthine röunoiden piduz om 5673 km. Valdkundan suvipäivnouzmaižed randad lainištab Kitain Suvimeren Siaman laht, suvipäivlaskmaižed randad — Andamanan meri. Ühthine randanpird — 3219 km. Valdkundan pind om 513 120 km².

Londuseližed pävarad oma londuseline gaz, tin, hahktin, tantal, vol'fram; toižed varad — sauvondgips, kaučuk, mec, mahuz, kala.

Politine sistem

vajehta

Ohjandusen form om unitarine konstitucine monarhii. Phumipon Adul'jadet-kunigaz oli valdkundan pämehen vn 2016 redukun 13. päivhäsai, ičeze surman dathasai. Vl 2016 tal'vkun 1. päiväl hänen üks'jäine Maha Vačiralongkorn-poig om tedotadud kunigahaks, vencastuz linneb ühten voden mändes edeližen kunigahan surmaspäi. Ei ole absolütišt tobmut kunigahal, no hän om armijan päkäsknik da valdkundan ühtmuden simvol.

Parlament om kaks'kodine Nacionaline Suim, oli pästtud radmaspäi vn 2014 sodakukerdusen jäl'ghe. Üläkodi om Senat 250 ühtnijanke, armii paneb heid kudeks vodeks. Alakodi om Ezitajiden Kodi (tail.: สภาผู้แทนราษฎร Sapha Phuthaen Ratsadon) 500 deputatanke, kaik rahvaz valičeb heid nelläks vodeks.

Nügüdläine päministr om Prajut Čan-Oča vs 2014 elokun 24. päiväspäi. Senatan ühtnijoiden valičendad oliba vl 2014. Tailandan pävaličendad uden Konstitucijan mödhe, sidä kesken parlamentan alakodihe, oliba vn 2019 24. päiväl keväz'kud.

Administrativiž-territorialine jagand

vajehta

   Kacu kirjutuz: Tailandan administrativiž-territorialine jagand.

Vl 2014 Tailand jagase 77 regionaks: 76 agjad (tail.: จังหวัด čangvat) i Bankok-pälidn. Kaikuččed 76 agjaspäi jagasoiš ümbrikoikš (tail.: อำเภอ amphe). Vl 2010 kaik oli 878 ümbrikod. Ümbrikod alajagasoiš kundoikš (tail.: ตำบล tambon).

Eläjad

vajehta

Tailandas elädas tailandalaižed. Vl 2014 valdkundan ristitišt oli 67 741 401 eläjad.

Kodikelen mödhe (2010): vaiše tailandan kel' — 90,7%, tailandan kel' da toižed keled — 6,4%, vaiše toižed keled (sidä kesken malain i mjanmaran) — 2,9%. Anglijan kel' om levitadud paginkeleks.

Uskondan mödhe (2015): buddistad — 94,6%, islamanuskojad — 4,3%, hristanuskojad — 1,0%, toižed uskojad — 0,1%.

Toižed sured lidnad (enamba 150 tuh. ristituid vl 2015[3], surembaspäi penembha): Nonthaburi, Nakhonratčasim (Korat), Čiangmai, Hatjai, Udonthani, Pakkret. Vl 2015 kaik oli 11 lidnad enamba 100 tuh. eläjidenke. Lidnalaižiden pala om 51,4% (2020).

Ižanduz

vajehta

Tailandan päeksport om kompjuterad da mikroshemad (13%), elektroladimed da koditehnik (läz 10%), jüguavtod da niiden varapalad i motociklad (9%), sobad (läz 6%); toine eksport — lateks da šinad londuseližes kaučukaspäi (5%), kivivoi (4%), polimerad (4%), merenproduktad (4%), kuld (3%), ris (3%), hobed (1%), rogosahar (1%).

Homaičendad

vajehta
  1. Tailandan ristitišton endustuz vn 2018 heinkus // Mail'man faktoiden kirj. — Cia.gov. (angl.)
  2. Tailandan Konstitucijan tekst constituteproject.org-saital. (angl.)
  3. ส่วนวิจัยและพัฒนาระบบ รูปแบบและโครงสร้าง สำนักพัฒนาระบบ รูปแบบและโครงสร้าง กรมส่งเสริมการปกครองท้องถิ่น." / Dla.go.th (tail.)

Irdkosketused

vajehta



Azijan valdkundad
 
Azijan valdkundad
Afganistan | Araban Ühtenzoittud Emiratad (AÜE) | Armenii | Azerbaidžan1 | Bahrein | Bangladeš | Brunei | Butan | Egipt2 | Filippinad | Gruzii1 | Indii | Indonezii3 | Irak | Iran | Izrail' | Japonii | Jemen2 | Jordanii | Kambodž | Kazahstan1 | Katar | Kipr1 | Kirgizstan | Kitai | Korejan Rahvahaliž-Demokratine Tazovaldkund | Korejan Tazovaldkund | Kuveit | Laos | Livan | Malaizii | Mal'divan Sared | Mjanmar | Mongolii | Nepal | Oman | Pakistan | Päivnouzmaine Timor | Saudan Arabii | Singapur | Sirii | Šrilank | Tadžikistan | Tailand | Turkanma1 | Turkmenistan | Uzbekistan | Venäma1 | Vjetnam

1 Om Evropas mugažo. 2 Om Afrikas mugažo. 3 Om Valdmerimaiš mugažo.