Beirut (arab.: بيروت‎ Bairūt) om Livanan pälidn da kaikiš suremb lidn. Se om valdkundan ižandusen da opendusen keskuz, sädab erilišt muhafazad (agjad).

Beirut
بيروت‎
(Bairūt)
 Lidnanznam
BlasonBeyrouth4.jpg
 Flag
Flag of beirut.gif
Valdkund Livan
Eläjiden lugu (2014) 361,366 ristitud
Pind 19,8 km²
Beirut بيروت‎ (Bairūt)
Pämez' Džamal' Itani
(2015—)
Telefonkod +961−01
Aigvö tal'vel UTC+2,
kezal UTC+3


Beirutan fartalad vl 2010

IstoriiRedigeeri

Eländpunkt om olmas 30. voz'sadaspäi EME. Mainitase ezmäižen kerdan finikijan 𐤁𐤀𐤓𐤕-nimenke (Barut), Amuižen Egiptan eläjad ottihe lidnan portoid kävutamižhe. Beirut sai enamba znamoičendad Rimalaižen imperijan aigan kuti oiktusentedon keskuz.

Olnu vspäi 1975 Livanan rahvahanikoiden soda toi äi vigoid lidnale, vspäi 2000 lidnan istorine keskuz om läz udessündutadud. Araban sportvändod oliba lidnas vll 1957, 1997 i 2015.

Geografijan andmusedRedigeeri

Lidn sijadase valdkundan päivlaskmas, Livanan Keskmeren randišton keskpalas, sen nemel.

Beirut jagase 12 fartalha, ned alajagasoiš 59 sektorha.

EläjadRedigeeri

Vl 2014 lidnan eläjiden lugu oli 361 366 ristitud. Kaik 2,2 mln ristituid elädas Sures Beirutas 200 km² pindal vl 2016, sen rajonad sijadasoiš Mägilivan-agjas.

Religijan mödhe (arni lidn, nimikirjutesen mödhe vn 2009 valičendoiden aigan): sunnitad — 45%, hristanuskojad — 39%, šiitad — 14%, judaistad — 1%, druzad — 1%, alavitad — 218 ristitud.

IrdkosketusedRedigeeri



Azijan pälidnad
Abu Dabi | Amman | Ankar | Astan | Ašhabad | Bagdad | Baku | Bandar Seri Begavan | Bankok | Beirut | Biškek | Dakk | Damask | Dili | Doh | Džakart | Dušanbe | El' Kuveit | Hanoi | Islamabad | Jerevan | Jerusalim | Kabul | Katmandu | Kuala Lumpur | Male | Manam | Manil | Maskat | Naip'jido | Nikosii | Pekin | Phen'jan | Pnompen' | Rijad | Sanaa | Seul | Singapur | Šri Džajavardenepura Kotte | Taškent | Tbilis | Tehran | Thimphu | Tokio | Ulanbatar | Uz' Deli | V'jent'jan