Viks

Viks
Выкса
Lidnanznam;	Flag;
Valdkund	Venäma
Eläjiden lugu (2021)	52,892 ristitud
Pind	30 km²
Pämez'	Vladimir Kočetkov; (reduku 2016—)
Telefonkod	+7−83 177-xx-xxx
Avtokod	52, 152
Aigvö	UTC+3 (MSK+0)

Viks (ven.: Вы́кса) om Venäman lidn Alalidnan agjan suvipäivlaskmas. Se om agjan kahesanz' lidn eläjiden lugun mödhe, Viksan lidnümbrikon administrativine keskuz (edel 2011. vot — rajonan) da pala.

Istorii

Uz' raudantegii edheotand oli saudud tulalaižil Batašovad-vellil mordvinalaižiden mal vll 1765−1766, radoi sijaližel torhudel. Tegim (ven.: Выксунский завод) i eländpunkt senno sünduiba vn 1754 Jelizaveta Petrovna-imperatornaižen käskön tagut mugomiden tegimiden sauptandas 200 virstas Moskvaspäi kaičemha mecoid. Nimitihe žilod penen Viksun'-jogen (Viksunk) mödhe. 1830-nzil vozil Venäman evropižen palan kaugedraudan koume kümnendest tegihe Viksas, mugažo mehanizmoid tekstil'tegimišton täht, purulaivoiden likutimid i terasišt kodiinstrumentad. Sai lidnan statusad vl 1934. Vn 2010 ümbrikon lujad mecanpalod valatoitiba lidnad.

Viks šingotase raudan metallurgijan tegimel (suren diametran teraztorved, kezrad vagonrividen täht), mašinansauvomižel (rouhimed i survoimed, sodatransportan somuzkorpusad), sauvondmaterialiden sarakol i sömtegimištol.

Geografijan andmused

Lidn sijadase ümbrikon pohjoižes, Okanjogen oiktal randpolel 10 kilometras päivnouzmha jogespäi, 110 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Železnic-jogi (ven.: Железница 57 km pitte, Okan ližajogi) läbitab lidnad, Viksunk-jogi jokseb lidnan suvipalas. Üläviksunkan uit, Varauit i Alauit oma saudud lidnan alusenpanendanke sen suves. Matkad Alauz'lidnhasai om 160 km pohjoižpäivnouzmha orhal, 184 km avtotedme vai 240 km raudtedme. Lähembaižed lidnad oma Murom (Vladimiran agj) 29 km pohjoižhe-lodeheze orhal, 51 km avtotedme vai raudtedme, Navašino 25 km pohjoižhe orhal, 29 km avtotedme vai raudtedme, i Kulebaki 25 km pohjoižpäivnouzmha orhal vai 43 km avtotedme.

Kahesa raudtestancijad i vedimdepo ratas lidnas vemha jüguid, pohjoine Viks-Tegimištoline (ven.: Выкса-Промышленная) om kaikiš järedamb stancii.

Eläjad

Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 56 201 ristitud, lidnümbrikon kaks' koumandest. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli enamba 60 tuhad eläjid vll 1987−2003 (63 400 rist. vll 1996−1998).

Rahvahad (2010): venälaižed — 98,2%, toižed rahvahad — 1,8%.

Ortodoksižen hristanuskondan Viksan Iverine naižjumalankodi^[1], Sündun Raštvoiden päjumalanpert', nell' jumalanpertid i koume časounäd oma olmas lidnas.

Openduz

Professionaližen opendusen aluzkundad:

Viksan industrialine tehnikum^[2];
Viksan metallurgine kolledž^[3];
MISiS:an (Moskv) Viksan filial;
Alalidnan valdkundaližen universitetan Lobačevskii nimed Viksan filial.

Galerei

Lidnan da lidnümbrikon administracii (2013)
Sündun Raštvoiden päjumalanpert' (1773) i venehstancii Üläuiton randal, vn 2021 nägu
Viksan metallurgižen tegimen kontor da pätulend vl 2019
«Krasočnii gorod»-torguindkeskuz (2019, Mujukaz lidn)
Lidnan avtovagzal vl 2013

Homaičendad

Irdkosketused

Viks Vikiaitas

	Alalidnan agjan lidnad
	Alauz'lidn \| Arzamas \| Balahn \| Bogorodsk \| Bor \| Čkalovsk \| Dzeržinsk \| Gorbatov \| Gorodec \| Knäginino \| Kstovo \| Kulebaki \| Liskovo \| Lukojanov \| Navašino \| Pavlovo \| Perevoz \| Pervomaisk \| Sarov \| Semönov \| Sergač \| Šahunj \| Zavolžje \| Uren' \| Vetlug \| Viks \| Volodarsk \| Vorsm

[1] Viksan pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)

[2] Viksan industrialižen tehnikuman sait (вит-выкса.рф). (ven.)

[3] Viksan metallurgižen kolledžan sait (vpk-wyksa.nnov.eduru.ru). (ven.)

[1]

[2]

[3]

Lidnanznam	Flag
Valdkund	Venäma
Eläjiden lugu (2021)	52,892 ristitud
Pind	30 km²

Pämez'	Vladimir Kočetkov (reduku 2016—)
Telefonkod	+7−83 177-xx-xxx
Avtokod	52, 152
Aigvö	UTC+3 (MSK+0)