Indijan štatad da territorijad

Indijan regionad — štatad da territorijad, ned oma valdkundan jagandan ezmäižeks tazopindaks. Territorijad (angl.: territory, hindi: केन्द्रीय सरकार kendriy sarkar) oma pened surudel. Štatad (angl.: state, hindi: प्रांत prant) erinedas keskneze lujas, ned alajagasoiš 732 ümbrikoks (angl.: district). Vll 1951−1956 sätihe ut administrativišt jagandad, i sen jäl'ghe štatoiden sündundan process jätksi. Saudas štatoid eläjiden kodikelen mödhe.

Vspäi 2019 kaik om 36 regionad — 28 štatad da 8 nevondterritorijad Indijas. Kaks' regionad oma kaikiš surembad administrativižed ühtnikad mail'mas ristitišton mödhe, ned oma Uttar Pradeš- i Maharaštr-štatad.

Štatad

1. Andhra Pradeš (pälidn — Haidarabad)
2. Arunačal Pradeš (pälidn — Itanagar)
3. Assam (pälidn — Dispur)
4. Bihar (pälidn — Patn)
5. Čhattisgarh (pälidn — Raipur)
6. Džarkhand (pälidn — Ranči)
7. Goa (pälidn — Panadži)
8. Gudžarat (pälidn — Gandinagar)
9. Har'jan (pälidn — Čandigarh [nevondterritorii])
10. Himačal Pradeš (pälidn — Šiml)
11. Karnatak (pälidn — Bangalor)
12. Keral (pälidn — Tiruvanantapuram)
13. Madh'ja Pradeš (pälidn — Bhopal)
14. Maharaštr (pälidn — Mumbai)
15. Manipuri (pälidn — Imphal)
16. Meghalai (pälidn — Šillong)
17. Mizoram (pälidn — Aidžal)
18. Nagalend (pälidn — Kohim)
19. Odiš (vai Oriss) (pälidn — Bhubanešvar)
20. Pendžab (pälidn — Čandigarh [nevondterritorii])
21. Päivlaskmaine Bengalii (pälidn — Kolkat (vai Kal'kutt))
22. Radžasthan (pälidn — Džaipur)
23. Sikkim (pälidn — Gangtok)
24. Tamil Nadu (pälidn — Čennai)
25. Telangan vai Telingan (pälidn — Haidarabad)
26. Tripur (pälidn — Agartal)
27. Uttar Pradeš (pälidn — Lakhnau)
28. Uttarakhand (pälidn — Dehradun [aigaks])

Nevondterritorijad

1. Andamanan da Nikobaran Sared (pälidn — Port Bler)
2. Čandigarh-lidn (Har'jan- i Pendžab-štatoiden pälidnaks)
3. Dadra da Nagar Haveli i Daman da Diu (pälidn — Daman)
4. Deli-lidn (+ Uz' Deli) — Nacionaline pälidnan ümbrik
5. Džammu da Kašmir (pälidnad — Džammu (tal'vel), Srinagar (kezal))
6. Ladakh (pälidn — Leh)
7. Lakšadvip (pälidn — Kavaratti)
8. Pudučerri (pälidn — Pudučerri-lidn)

Tobmuz

Indijan prezident paneb štatan gubernatorid radsijha videks vodeks. Kaik rahvaz valičeb regionaližiden parlamentiden alakodin (hindi: Vidhan Sabha) ühtnijoid videks vodeks, üläkodin (hindi: Vidhan Parishad) — kudeks vodeks, no üläkodin koumandez vajehtase kahtes vodes päliči.

Indijan ohjastusen komissarad vai administratorad ohjatas nevondterritorijoil. Om parlamentid vaiše severziš-se territorijoiš, federaline käskusišt om väges toižil territorijoil.

Irdkosketused

• Indijan regioniden parlamentiden sait (legislativebodiesinindia.nic.in). (angl.)