Segežan rajon: erinevus redaktsioonide vahel

+
(Om sätud uz' lehtpol', kudamban südäiolend om '{{Rajon | Nimi = Segežan rajon<br />Сегежский район <small>(ven.)</small><br />Segežan piiri <small>(suom.)</small> | Z...')
 
(+)
 
== Istorii ==
Rajonan aluz om pandud vl 1927 Karjalha, elokun 27. päivän [[VCIK]]:an käskön mödhe. Panihe [[Nadvojicad|Nadvojicid]] (Vožmosalm) sen keskuseks (20 km pohjoižhe Segežaspäi), vspäi 1929 — [[Maigub (žilo)|Maigub]]-žilo. Rajonad likvidiruihe vl 1930 sulakun 20. päiväl.
 
[[Sur' Tatanman soda|Suren Tatanman sodan]] aigan [[Vigjärv]] oli röunaks NSTÜ:n i Suomenman sodavägiden keskes. Segež oli nevondkundaližen frontan eziröunas.
 
== Geografijan andmused ==
Segežan rajon om Karjalan Tazovaldkundan päivnouzmaine taho. Pind — 10 723 nellikkilometrad (8nz' sija tazovaldkundas 18späi). [[Mec]] katab rajonan pol't (4 900 km²), se om kavag'mec tobjimalaz. [[So]]d ottas koumandest (3 600 km²). Saum vezid — videndez.
 
Om röunoid 4 Venäman rajonanke:
* pohjoižes da pohjoižpäivnouzmas [[Karjalan Tazovaldkund]]an [[Belomorskan rajon]]anke.
 
Znamasine jogi om [[Vig (jogi)|Vig]], se om [[Vaugedmeren-Baltijanmeren vezite]]n pala vspäi 1933. Kaikiš surembsurembad järvjärved-vezivaradimvezivaradimed omoma [[Vigjärv]] (suom. ''Uikujärvi'', 1143 km²) rajonan keskuses da [[Segjärv]] (suom. i karj. ''Seesjärvi'', 815 km²) rajonan suvipäivlaskmaižel röunal. Kaik om 487 järved da 9 joged rajonas<ref>[http://gov.karelia.ru/gov/Regions/segezha_inf.html Сегежский муниципальный район — краткая информация о муниципальном образовании (Segežan municipaline rajon — lühüd tedonandmineinformacii municipaližes ühtnikas). — GovKarjalan Tazovaldkundan Ohjastuz (gov.karelia.ru).] {{ref-ru}}</ref>.
 
Klimat om [[ven vö|ven]] pehmed meren klimatan pirdoidenke. Vilukun keskmäine lämuz om -12,1°C, heinkun kesklämuz om +16,6°C. Paneb sadegid 500 mm vodes.
 
Londuseližed varad oma [[turbaz]], metallad ([[vas'k]], [[nikel']], [[kuld]]), sauvondmaterialad ([[sauvondkivi]], [[lete|letked]], [[gravii]]), [[tal'k]]<ref>[http://home.onego.ru/~segadmin/history.htm Сегежский район — географические характеристики (Segežan rajon — geografijan andmused). — Segežan rajonan oficialine sait (home.onego.ru/~segadmin).] {{ref-ru}}</ref>, [[mec]], [[kala]], [[vezi|reskvezi]].
Londuseližed varad oma [[mec]], [[kala]], [[vezi|reskvezi]].
 
Vspäi 2005 rajonan territorii alajagase 6 municipaližhe ühtnikha: 2 lidnankundad da 4 küläkundad.
Käskusenandai tombuz om Rajonan Nevondkund (ven. ''Совет района'') 18 ühtnijanke. Kaik rahvaz valičeb heid videks vodeks. Valičendad sihe oliba edel strokud, vl 2012 redukun 14. päiväl (kudenz' kucund)<ref>[https://regnum.ru/news/1581706.html Новым главой Сегежского района Карелии избран начальник цеха (Cehan pämez' om valitud Karjalan Segežan rajonan udeks pämeheks). — Informacine Regnum-agentuz (Regnum.ru).] {{ref-ru}}</ref>. [[Tükov Sergei|Sergei Tükov]] radab Rajonan Nevondkundan ezimehen da rajonan pämehen vs 2012 redukuspäi. Üks' abunik om hänele abhu. Rajonan Nevondkundan ezitajad valitas rajonan pämest i rajonan administracijan pämest ičeze valdatusiden strokun lophusai.
 
Vs 2011 vilukun 1. päiväspäi [[Veksler Igor'|Igor' Veksler]] om valitud i radab rajonan administracijan pämeheks kontraktan mödhe<ref>[http://home.onego.ru/~segadmin/omsu_rezerv.htm Список лиц, назначенных на должности из резерва управленческих кадров (Pandud radnikusile personiden nimikirjutez ohjastuzkadroiden varaspäi). — Segežan rajonan oficialine sait (home.onego.ru/~segadmin).] {{ref-ru}}</ref>. Üks' varapämez' om hänele abhu. Kuz' palakundad, 3 ohjandust, 2 laudkundad da 1 komitet alištudas rajonan administracijan pämehištole.
 
== Eläjad ==
Toine sur' eländpunkt om lidnanvuitte [[Nadvojicad]]-žilo (7,8 tuh. rist. vl 2016).
 
Rahvahad (vn 2002 Venäman rahvahanlugemižen mödhe, enamba 0,4%)<ref>[http://gov.karelia.ru/gov/Regions/Info/segezha_nac.html Справка об исторических, культурных, демографических и национальных особенностях Сегежского района (Tedonandmine Segežan rajonan istorižiš, kul'turižiš, demografižiš da rahvahaližiš eriližusiš). — Karjalan Tazovaldkundan Ohjastuz (gov.karelia.ru).] {{ref-ru}}</ref>: [[venälaižed]] — 81,3%, [[vaugedvenälaižed]] — 7,3%, [[karjalaižed]] — 3,4%, [[ukrainalaižed]] — 2,9%, [[suomalaižed]] — 1,1%, [[pol'šanmalaižed]] — 0,6%, toižed — 2,3%, rahvahuden ozutandata — 1,1%.
 
Vl 2002 65 [[vepsläižed|vepsläšt]] eli rajonas (0,13% sen ristitištospäi).
* mecan varhapanend;
* pumaterialan ümbriradmine;
* cellülozbumagaine tegimišt ([[Segežan CBK]], kaikiš suremb kraftbumagan pästand Evropas);
* alüminijan metallurgii ([[Nadvojicin alüminijantegim]]);
* raudte- da jogitransport;
67 361

muudatust